Frizūras vēsturē.
Romantisms
Sievietes frizūra starp 1825. un 1845. gadu bija sīki izstrādātas un ģeniālas. Vismodīgākā frizūra bija “Apollo Knot” – uzkrītoša stila frizūra, kas bija koncentrēta uz vienu. Vēl kāds, ne tik populārs, matu sakārtojuma stils bija “Madonna” – frizūra ar centru uz kura tika “celta” augsta frizūra, kuru stiprināja ar stieplēm. Dažas sievietes pat uzskatīja, ka šis sakārtojums ir pārāk sarežģīts, parasti to nēsāja svinīgos pasākumos.
18.gs. beigās ļoti populāras bija arī sarežģītas uzbūves parūkas, augstas frizūras un augstas, dekorētas lokas. Balti pūderētas parūkas ar garām pīnēm. Bieži lokas tika aizmugurē sietas ar melnām lentēm vīriešiem un dekorētas ar spalvām, lokiem un vainagiem sievietēm. Lieli mati noteikti bija galvenais stila elements, tos veidoja īstajiem matiem pievienojot zirgu krēpes un stieples, jo lielāki tie bija, jo labāk. Apbrīnojami augstas frizūras prasīja stundas, lai tās izveidotu, tās bija smagas un bagātīgi pūderētas. Laiks, kas tika izmantots, lai izveidotu un izplānotu frizūras prasīja nedēļas.
Asīrija un bābele
Asīriešu un babiloniešu vīrieši parasti audzēja garus matus un bārdas. Sievietēm parasti bija gari mati. Asīrijas un Bābeles laikā frizūras nebija tik sarežģītas, kā tas kļuva vēlāk – renesansē un viduslaikos, taču arī Asīrijā un Bābelē cilvēki par matiem rūpējās un centās ieviest ko interesantu, lai gan tajā laikā lielu lomu spēlēja praktiskie nolūki, lai būtu ērti un lai mati netraucētu, lai gan vīrieši ļāva bārdai un matiem augt ļoti gariem, tomēr viņi nēsāja aubes un stīpas matos, rotājās ar riņķiem ausīs un mēdza bārdu pīt sīkās bizītēs. |
